Līdz kļuvām pieauguši, mēs visi bijām bērni.

Lēni un pārdomāti mans ceļš pēdējos gados bijis mērķēts eksistenciālās psihoterapijas virzienā. Apzināta, ilgus gadus auklēta izvēle, kas profesionālajā darbībā paredzēja to, ka pienāks brīdis, kad vairāk orientēšos uz darbu ar pieaugušajiem.  

Ir patiess gandarījums, ka gadiem ejot, manā praksē jau esošo pieaugušo klientu pulkam, pievienojušies vecāki, kas sākotnēji vērsās pēc psiholoģiskās palīdzības iespējām saviem bērniem, bet aizvien biežāk spējuši novērtēt viņiem piedāvātās psihoterapijas sniegtās iespējas un šo palīdzību arī pieņemt. Tā, nu jau regulāri pēdējos gados vecāku pieteiktās vizītes bērniem, izvērtušās jēgpilnā terapijas procesā pašiem vecākiem.  

Kopš psihoterapijas studiju uzsākšanas, kādā brīdī plānotājā aizvien vairāk man ierasto pierakstu  - Maija 6g., Uģis 4g., Estere 10g. utt., sāka nomainīt ieraksti - Līga 34g., Andris 42g., Liene 27g., Jānis 53 u.c. 

Šoruden, līdz ar krāšno rudens lapkriti, ar gandarījumu un lielu pateicību atskatos atpakaļ uz gandrīz piecpadsmit savas psihologa prakses gadiem, kuros nav trūcis gan profesionālu, gan personīgu izaicinājumu darbā tieši ar bērniem un pusaudžiem. Tā ir pieredze, kas šobrīd man ir neatsverama darbā ar pieaugušajiem, jo nevienam nav noslēpums - "Līdz kļuvām pieauguši, mēs visi bijām bērni."

------------------------------

Mag. psych., eksistenciālā psihoterapeite (supervizora pārraudzībā) 

Laura Liberte, t.20061821