(...)Mēs nepaņemam sevi klēpī, mēs ņemam pātagu un sevi noperam. Iespējams, apkārtējie cilvēki pat nav bijuši tik destruktīvi, bet cilvēkam sevis nemīlestība ir veidojusies tik liela, ka viņš pret sevi ir bargāks nekā viņa vēsture un viņa pieredze.(...)
Par sevis nemīlestību un to, ka skābeklis visiem pienākas vienādās devās, analītisku un jēgpilnu Ilzes Jansones rakstu lasiet šodienas žurnālā “Patiesā dzīve”.
Paldies, Ilze Jansone, par iespēju piedalīties raksta tapšanā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru